| I | सर्वनाम | ine | I am here now. Ine ndi pano nomba. |
|---|
| you | सर्वनाम | iwe | You are my friend. Iwe uli umwine wandi. |
|---|
| we | सर्वनाम | ifwe | We are going home. Ifwe tuleya ku ng'anda. |
|---|
| they | सर्वनाम | bena | They are at school. Bena bali ku sukulu. |
|---|
| what | सर्वनाम | cinshi | What do you want now? Cinshi ulefwaya nomba? |
|---|
| where | क्रिया विशेषण | kwi | Where are you going? Uleya kwi? |
|---|
| when | क्रिया विशेषण | lilali | When are they coming? Baleisa lilali? |
|---|
| who | सर्वनाम | nani | Who is at the door? Nani ali pa mulyango? |
|---|
| why | क्रिया विशेषण | mulandu nshi | Why are you laughing? Mulandu nshi ule-seka? |
|---|
| how | क्रिया विशेषण | shani | How are you today? Uli shani ilelo? |
|---|
| to have | क्रिया | ukuba na | I have a book. Ndi na ibuku. |
|---|
| to do | क्रिया | ukucita | They do the work well. Bacita umulimo bwino. |
|---|
| to go | क्रिया | ukuya | We go to school early. Tuleya ku sukulu luli. |
|---|
| to come | क्रिया | ukuisa | Please come here now. Isa pano nomba. |
|---|
| to see | क्रिया | ukumona | I see the moon tonight. Ndemona umweshi ubushiku buno. |
|---|
| to know | क्रिया | ukwishiba | I know that story. Ndeshiba ilyo lyashi. |
|---|
| to think | क्रिया | ukutontonkanya | We think about the future. Tule-tontonkanya pa nshita ileisa. |
|---|
| to want | क्रिया | ukufwaya | They want more water. Bale-fwaya amenshi ayengi. |
|---|
| to need | क्रिया | ukufwaikwa | I need your help today. Ndefwaikwa ubafwilisho bwobe ilelo. |
|---|
| to make | क्रिया | ukupanga | |
|---|
| to take | क्रिया | ukutola | Take the book home. Tola ibuku ku ng'anda. |
|---|
| to give | क्रिया | ukupela | Give me some water. Mpelako amenshi. |
|---|
| to say | क्रिया | ukubula | I say the truth. Mbula icine. |
|---|
| to tell | क्रिया | ukweba | Tell me the story. Njebako lyashi. |
|---|
| to ask | क्रिया | ukwipusha | Ask the teacher now. Ipusha kafundisha nomba. |
|---|
| to find | क्रिया | ukusanga | We find the lost key. Tusanga ici fungulo caluba. |
|---|
| to look | क्रिया | ukulangisha | Look at the sky. Lolesha ku mulu. |
|---|
| to use | क्रिया | ukubomfya | Use this clean cup. Bomfya ino nkombo iyawama. |
|---|
| to work | क्रिया | ukubomba | They work every day. Babomba ubushiku bonse. |
|---|
| to eat | क्रिया | ukulya | Children eat rice here. Abana balya umupunga pano. |
|---|
| to drink | क्रिया | ukunwa | I drink tea every morning. Ndenwa tii mu lucelo lonse. |
|---|
| to sleep | क्रिया | ukulala | The baby sleeps well. Umwana alelala bwino. |
|---|
| to walk | क्रिया | ukwenda | We walk to the market. Twenda ku katale. |
|---|
| to run | क्रिया | ukubutuka | The boy can run fast. Umulumendo alebutuka bwangu. |
|---|
| to read | क्रिया | ukubelenga | I read this book. Ndebelenga iri buku. |
|---|
| to write | क्रिया | ukulemba | Write your name here. Lemba ishina lyobe pano. |
|---|
| to speak | क्रिया | ukulandapo | They speak Bemba at home. |
|---|
| to listen | क्रिया | ukutika | Listen to the teacher carefully. Tika kuli kafundisha bwino. |
|---|
| to hear | क्रिया | ukumfwa | I hear music outside. Ndemfwa umuziki kunse. |
|---|
| to buy | क्रिया | ukushita | We buy bread today. Tuleshita umukate ilelo. |
|---|
| to sell | क्रिया | ukushitisha | They sell fish here. Baleshitisha isabi pano. |
|---|
| to pay | क्रिया | ukufuta | Pay the driver now. Futa umwendesha nomba. |
|---|
| to help | क्रिया | ukwafwa | Please help your mother. Wafwa ba mayo bobe. |
|---|
| to love | क्रिया | ukukunda | I love my family. Ndekunda ulupwa lwandi. |
|---|
| to live | क्रिया | ukwikala | We live in town. Twikala mu musumba. |
|---|
| to die | क्रिया | ukufwa | Plants die without water. Ifimena filefwa ukwabula amenshi. |
|---|
| to learn | क्रिया | ukusambilila | Children learn at school. Abana basambilila ku sukulu. |
|---|
| to teach | क्रिया | ukufundisha | They teach us Bemba. Batufundisha IciBemba. |
|---|
| to open | क्रिया | ukwisula | Open the door slowly. Isula umulyango panono. |
|---|
| to close | क्रिया | ukufunga | |
|---|
| person | संज्ञा | umuntu | That person is kind. Uyo muntu ni wa luse. |
|---|
| man | संज्ञा | umwaume | The man is tall. Umwaume alelepa. |
|---|
| woman | संज्ञा | umwanakashi | The woman is singing. Umwanakashi aleimba. |
|---|
| child | संज्ञा | umwana | The child is sleeping. Umwana alelala. |
|---|
| boy | संज्ञा | umulumendo | The boy runs quickly. Umulumendo alebutuka bwangu. |
|---|
| girl | संज्ञा | umukashana | The girl reads well. Umukashana alebelenga bwino. |
|---|
| family | संज्ञा | ulupwa | My family is large. Ulupwa lwandi lukalamba. |
|---|
| mother | संज्ञा | bamayo | My mother is cooking. Bamayo bandi baleipika. |
|---|
| father | संज्ञा | batata | My father is working. Batata bandi balebomba. |
|---|
| friend | संज्ञा | umwine | My friend is here. Umwine wandi ali pano. |
|---|
| house | संज्ञा | ing'anda | The house is new. Ing'anda ipya. |
|---|
| home | संज्ञा | ku ng'anda | We are going home. Tuleya ku ng'anda. |
|---|
| school | संज्ञा | sukulu | The school is nearby. Isukulu ili mupepi. |
|---|
| city | संज्ञा | umusumba | This city is busy. Uyu musumba uli no mulimo mwingi. |
|---|
| country | संज्ञा | icalo | Our country is peaceful. Icalo cesu calitutuluka. |
|---|
| world | संज्ञा | isonde | The world is changing. Isonde lile-aluka. |
|---|
| room | संज्ञा | chipinda | The room is clean. Icipinda cawama. |
|---|
| time | संज्ञा | inshita | Time passes quickly. Inshita ipita bwangu. |
|---|
| day | संज्ञा | ubushiku | Today is a good day. Ilelo bushiku bwawama. |
|---|
| night | संज्ञा | ubushiku | The night is cold. Ubushiku bwatalala. |
|---|
| morning | संज्ञा | ulucelo | This morning is beautiful. Ulu lucelo lwalola. |
|---|
| evening | संज्ञा | akasuba | |
|---|
| week | संज्ञा | umulungu | I will come next week. Nkaisa mu mulungu uleisa. |
|---|
| month | संज्ञा | umweshi | This month is busy. Uno mweshi uli no mulimo mwingi. |
|---|
| year | संज्ञा | umwaka | This year is important. Uno mwaka wakosa. |
|---|
| today | क्रिया विशेषण | ilelo | I am busy today. Ndepepa ilelo. |
|---|
| tomorrow | क्रिया विशेषण | mailo | We will travel tomorrow. Tukaya mailo. |
|---|
| yesterday | क्रिया विशेषण | mailo | He came yesterday morning. |
|---|
| now | क्रिया विशेषण | nomba | Come here now. Isa pano nomba. |
|---|
| sun | संज्ञा | akasuba | The sun is hot. Akasuba kalepya. |
|---|
| moon | संज्ञा | umweshi | The moon is bright tonight. Umweshi walaba ubushiku buno. |
|---|
| star | संज्ञा | ulutanda | A star shines above. Ulutanda lulebalika mu mulu. |
|---|
| sky | संज्ञा | muulu | The sky is blue. Muulu walibuta. |
|---|
| earth | संज्ञा | isonde | |
|---|
| fire | संज्ञा | umulilo | The fire is very hot. Umulilo walepya sana. |
|---|
| water | संज्ञा | amenshi | The water is cold. Amenshi yatalala. |
|---|
| rain | संज्ञा | imfula | The rain is falling. Imfula ilelwa. |
|---|
| wind | संज्ञा | umwela | The wind is strong today. Umwela wakosa ilelo. |
|---|
| tree | संज्ञा | umuti | That tree is tall. Ulya muti mulepa. |
|---|
| flower | संज्ञा | ululuba | The flower is beautiful. Ululuba lwalola. |
|---|
| mountain | संज्ञा | ulupili | The mountain is high. Ulupili lulepa. |
|---|
| river | संज्ञा | umumana | The river is wide. Umumana wakula. |
|---|
| food | संज्ञा | ifyakulya | The food is ready. Ifyakulya fyapwa. |
|---|
| bread | संज्ञा | umukate | I bought fresh bread. Nashita umukate mupya. |
|---|
| rice | संज्ञा | umupunga | We eat rice often. Tulya umupunga lyonse. |
|---|
| meat | संज्ञा | inyama | The meat is delicious. Inyama ni bwino. |
|---|
| fish | संज्ञा | isabi | They cooked fish today. Bapika isabi ilelo. |
|---|
| egg | संज्ञा | ilinso | The egg is broken. Ilinso nalitobeka. |
|---|
| milk | संज्ञा | amata | The baby drinks milk. Umwana anwa amata. |
|---|
| fruit | संज्ञा | icisabo | This fruit is sweet. Ici cisabo cawama. |
|---|
| tea | संज्ञा | tii | She drinks hot tea. Anwa tii uwapya. |
|---|
| coffee | संज्ञा | kofi | I drink coffee every morning. Ndenwa kofi mu lucelo lonse. |
|---|
| head | संज्ञा | umutwe | My head hurts today. Umutwe wandi uleuma ilelo. |
|---|
| eye | संज्ञा | ilinso | |
|---|
| ear | संज्ञा | ukutwi | My ear hurts. Ukutwi kwandi kuleuma. |
|---|
| mouth | संज्ञा | akanwa | Open your mouth wide. Isula akanwa kobe sana. |
|---|
| nose | संज्ञा | impa | |
|---|
| hand | संज्ञा | ukuboko | Wash your hand well. Samba ukuboko kobe bwino. |
|---|
| foot | संज्ञा | ukulu | My foot is painful. Ukulu kwandi kuleuma. |
|---|
| heart | संज्ञा | umutima | |
|---|
| name | संज्ञा | ishina | My name is John. Ishina lyandi ni John. |
|---|
| book | संज्ञा | ibuku | This book is new. Iri buku lipya. |
|---|
| word | संज्ञा | icebo | That word is difficult. Ico cebo cakosa. |
|---|
| language | संज्ञा | ululimi | Bemba is a language. IciBemba lulimi. |
|---|
| money | संज्ञा | andalama | I need more money. Ndefwaya andalama ishingi. |
|---|
| work | संज्ञा | umulimo | The work is hard. Umulimo wakosa. |
|---|
| love | संज्ञा | ukukunda | Love brings peace. Ukukunda kuleta umutende. |
|---|
| music | संज्ञा | umuziki | The music is beautiful. Umuziki walola. |
|---|
| story | संज्ञा | lyashi | That story is true. Ilyo lyashi lyacine. |
|---|
| way | संज्ञा | inshila | This way is easier. Iyi nshila yakwelela. |
|---|
| thing | संज्ञा | icintu | This thing is useful. Ici cintu cingabomfiwa. |
|---|
| life | संज्ञा | ubuumi | Life is very precious. Ubuumi bwakosha sana. |
|---|
| door | संज्ञा | umulyango | The door is open. Umulyango naisuka. |
|---|
| table | संज्ञा | imeza | The table is clean. Imeza yawama. |
|---|
| chair | संज्ञा | intebe | The chair is broken. Intebe naitobeka. |
|---|
| car | संज्ञा | imotoka | The car is fast. Imotoka yalubilo. |
|---|
| good | विशेषण | bwino | This food is good. Ifi fyakulya ni bwino. |
|---|
| bad | विशेषण | bibi | That water is bad. Yalya menshi mabi. |
|---|
| big | विशेषण | ikalamba | We saw a big house. Twamona ing'anda ikalamba. |
|---|
| small | विशेषण | inono | The child is small. Umwana munono. |
|---|
| new | विशेषण | ipya | I bought a new book. Nashita ibuku lipya. |
|---|
| old | विशेषण | yakale | That house is old. Ilya ng'anda yakwe yakale. |
|---|
| long | विशेषण | italamuka | |
|---|
| short | विशेषण | ipipi | |
|---|
| high | विशेषण | ukulepa | The mountain is high. Ulupili lulepa. |
|---|
| low | विशेषण | panshi | |
|---|
| hot | विशेषण | uwapya | The tea is hot. Tii uwapya. |
|---|
| cold | विशेषण | uwatalala | The water is cold. Amenshi yatalala. |
|---|
| happy | विशेषण | uwansansa | The child is happy. Umwana alasansa. |
|---|
| sad | विशेषण | uwalanda | |
|---|
| beautiful | विशेषण | uwalola | The flower is beautiful. Ululuba lwalola. |
|---|
| easy | विशेषण | ukwelela | This work is easy. Uyu mulimo wakwelela. |
|---|
| hard | विशेषण | ukukosa | |
|---|
| fast | विशेषण | bwangu | The car is fast. Imotoka yalubilo. |
|---|
| slow | विशेषण | panono | |
|---|
| right | विशेषण | icalungama | Your answer is right. Ukwasuka kobe kwalungama. |
|---|
| wrong | विशेषण | icalubana | That answer is wrong. Ico kwasuka calubana. |
|---|
| important | विशेषण | cakosa | This lesson is important. Ici cisambililo cakosa. |
|---|
| true | विशेषण | cacine | That story is true. Ilyo lyashi lyacine. |
|---|
| full | विशेषण | ukwisula | |
|---|
| empty | विशेषण | ubula kantu | |
|---|
| young | विशेषण | mukankalala | |
|---|
| strong | विशेषण | wakosa | That man is strong. Ulya mwaume wakosa. |
|---|
| weak | विशेषण | wanaka | The child is weak. Umwana anaka. |
|---|
| red | विशेषण | ukutuba | |
|---|
| green | विशेषण | akatuntulu | |
|---|
| black | विशेषण | umufita | |
|---|
| white | विशेषण | umupela | |
|---|
| yes | अवरोधक शब्द | ee | Yes, I understand. Ee, ndeumfwa. |
|---|
| no | अवरोधक शब्द | iyo | No, I cannot come. Iyo, nshingesa. |
|---|
| and | संयोग | na | Tea and bread are ready. Tii na mukate fyapwa. |
|---|
| or | संयोग | nangu | Tea or coffee is fine. Tii nangu kofi bwino. |
|---|
| but | संयोग | lelo | I tried, but failed. Nacita, lelo nacilufyanya. |
|---|
| if | संयोग | nga | If it rains, stay inside. Nga imfula yaisa, ikala mukati. |
|---|
| because | संयोग | pantu | I stayed because of rain. Naikala pantu imfula. |
|---|
| with | पूर्वसर्ग | na | I came with my friend. Naishile na mwine wandi. |
|---|
| without | पूर्वसर्ग | ukwabula | |
|---|
| for | पूर्वसर्ग | pa | This gift is for you. Ici cipe ni pa iwe. |
|---|
| from | पूर्वसर्ग | ukufuma | I came from school. Naishile ukufuma ku sukulu. |
|---|
| to | पूर्वसर्ग | ku | We went to town. Twaya ku musumba. |
|---|